Kāda ir atšķirība starp elektrolītiskajiem un galvaniskajiem elementiem? (Detalizēta analīze) - visas atšķirības

 Kāda ir atšķirība starp elektrolītiskajiem un galvaniskajiem elementiem? (Detalizēta analīze) - visas atšķirības

Mary Davis

Zinātne ir paveikusi daudzus brīnumus pagātnē, un pasaule tos dara tagad un gatavojas nākotnei. Vārds "zinātne" ir aizgūts no latīņu valodas vārda "Scientia", kas nozīmē zināšanas; šo zināšanu pamatā ir universālās zinātnes hipotēzes, novērojumi un eksperimenti.

Tāpat kā ķīmijā, tiek aplūkota jonu kustība, kam nepieciešami dažāda veida elementi. Ierīci, kas pārveido ķīmisko enerģiju elektriskajā enerģijā vai otrādi ar redoks reakciju, sauc par elektroķīmisko elementu. Elektroķīmiskie elementi ir elektrolītiskie un galvaniskie (voltādzes elementi).

Elektrolītiskais elements ir elements, kas sastāv no pozitīviem un negatīviem poliem, kurus sauc par anodu un katodu. No otras puses, galvaniskais elements tiek definēts kā elektroķīmisks elements, ko izmanto, lai spontānu redoks reakciju ķīmisko enerģiju pārvērstu elektriskā enerģijā.

Elektrolīzes procesam izmanto elektrolīzes elementu, kurā strāva plūst cauri elektrolītam. Tā rezultātā notiek negatīvo un pozitīvo jonu migrācija anoda un katoda virzienā.

Galvaniskais elements, saukts arī par volta elementu, ir elektroķīmisks elements, kas izmanto ķīmiskas reakcijas, lai ģenerētu elektroenerģiju.

Abi šie elementi joprojām ir tikpat noderīgi kā to izgudrošanas laikā, kas nozīmē, ka tie nav zaudējuši savu vērtību mūsdienu revolucionārajā sabiedrībā.

Šajā rakstā ir plaši aplūkota galvanisko elementu jeb voltāna elementu un elektrolītisko elementu nozīme un atšķirības.

Elektrolītiskais elements: kā tas darbojas?

Elektrolītisku ierīci, kurā izmanto elektrisko enerģiju, lai izraisītu nesontānu redoks reakciju, sauc par elektrolītisku elementu. Dažas ķīmiskās vielas var elektrolītiski apstrādāt, izmantojot elektrolītiskus elementus, kurus tad sauc par elektroķīmiskiem elementiem.

Elektrolītiskie elementi un kondensatori

Piemēram, ūdeni var elektrolīzēt, lai, izmantojot elektrolītisko elementu, radītu gāzveida skābekli un gāzveida ūdeņradi. Tas tiek panākts, izmantojot elektronu plūsmu (reakcijas vidē), lai pārvarētu reakcijas, kas nav spontāna redoks reakcija, aktivācijas enerģijas barjeru.

Elektrolītisko elementu galvenās daļas ir:

  • katods (negatīvs lādiņš)
  • Anods (pozitīvs lādiņš)
  • Elektrolīts

Elektrolītā disociētie pozitīvie joni tiek piesaistīti elektrolītiskā elementa katodam, kad caur to plūst ārēja elektriskā strāva. Tā rezultātā pozitīvi uzlādētie joni nosēžas uz katoda.

Pozitīvi uzlādētajam anodam vienlaicīgi tuvojas negatīvi uzlādēti joni.

Kas ir galvaniskais elements un kā tas darbojas?

Galvaniskais jeb voltaiskais elements ir ierīce, kas pārveido ķīmisko enerģiju. elektroenerģijā. Galvaniskais elements ir elektroķīmiska ierīce, kas rada elektrību, izmantojot ķīmiskas darbības.

Kopējais aparāts sastāv no diviem dažādiem elektrodiem.

Skatīt arī: Atšķirības starp😍 un 🤩 Emoji; (paskaidrots) - Visas atšķirības

Viens no tiem sastāv no vara, bet otrs - no cinka; abi ir ievietoti atsevišķās vārglāzēs, kas satur attiecīgo metālu jonus šķīdumā, kuri ir savienoti ar sāls tiltiņu un atdalīti ar porainu membrānu.

Elektrolītisko elementu ražošanas mērķis ir pārvērst elektroenerģiju ķīmiskajā enerģijā, pakļaujot elektrolītu diviem metāliem, kas attiecīgi uzlādēti un savienoti ar akumulatoru.

Galvanisko elementu vai volta šūnu ražošanas iemesls ir tas, ka tie spēj pārvērst ķīmisko enerģiju elektroenerģijā, kas nepieciešama darba vajadzībām.

Eksperiments ar galvanisko šūnu

Galvanisko un elektrolītisko elementu atšķirības fakti

Elektrolītiskajiem elementiem un galvaniskajiem elementiem ir dažas atšķirīgas īpašības, kas aplūkotas turpmāk tabulā.

Funkcijas Elektrolītiskais elements Galvaniskais vai Voltaja elements
Ražošana Elektrolītiskajā elementā izmanto trauku, kas ir piepildīts ar elektrolītiem, un tajā ir iegremdēti divi elektrodi, kuri ir savienoti ar akumulatoru, attiecīgi veidojot anodu un katodu. Galvaniskais jeb voltainais elements rodas, ja šajā šķīdumā iemērc divas ar elektrolītiem piepildītas mucas un divus elektrodus. Šīs mucas savieno ar sāls tiltiņu, un abus elektrodus attiecīgi savieno ar akumulatoru.
Enerģija Elektrolītiskajā elementā elektriskā enerģija tiek pārvērsta ķīmiskajā enerģijā, izmantojot redoks reakciju, kas notiek spontāni un ir atbildīga par elektriskās enerģijas ražošanu. Galvaniskais jeb voltaiskais elements ir elements, kas pārveido ķīmisko enerģiju elektriskā enerģijā, izmantojot redoks reakciju, kas ir ļoti noderīga darba vajadzībām.
Enerģijas avots Elektrolītiskā elementa darbībai nepieciešams ārējs enerģijas avots. abiem elektrodiem ir pievienots akumulators, kas iedarbina elektrolītiskā elementa darbību. Galvaniskajam jeb voltaža elementam nav nepieciešams ārējs enerģijas avots, jo tas pats ražo enerģiju.
Maksas Elektrolītiskajā elementā ir negatīvi lādēti anodi un pozitīvi lādēti katodi. Galvaniskais jeb voltaiskais elements satur pozitīvi lādētu anodu un negatīvi lādētu katodu.
Reakcijas Elektrolītiskie elementi izmanto spontānas reakcijas, lai iegūtu ķīmisko enerģiju. Tie pārvērš elektrisko enerģiju ķīmiskajā enerģijā. Galvaniskie jeb voltādzes elementi elektriskās enerģijas iegūšanai izmanto spontānas reakcijas. tie pārvērš ķīmisko enerģiju elektroenerģijā, kas nepieciešama darbam.

Galvanisko un elektrolītisko elementu atšķirības

Elektrolītiskā elementa praktiskais pielietojums

Elektrolītiskais elements ir iekarojis nozīmīgu vietu mūsdienu sabiedrībā un tiek izmantots masveidā. Elektrolītisko elementu praktiskums un nozīme ir uzskaitīta turpmāk:

  1. To izmanto nātrija metāla pagatavošanai no izkausēta nātrija hlorīda, izmantojot downs šūnu.
  2. Tas ir izmanto hlora iegūšanai ga s un sagatavo kaustisko sodu (NaOH) no ūdens nātrija hlorīda, izmantojot Nelsona šūnu.
  3. To izmanto alumīnija metāla iegūšanai.
  4. To izmanto vara elektrorafinēšanā.
  5. Elektrolītiskos elementus izmanto metālu galvanizācijai.
  6. Elektrolītiskais elements tiek izmantots, lai no ūdens ražotu skābekļa gāzi un ūdeņraža gāzi, izmantojot elektrolīzi.

Galvanisko vai Voltaja elementu praktiskie pielietojumi

Galvaniskie jeb volta elementi ir mūsdienu pasaulei svarīgs izgudrojums, ko cilvēce izmanto tālu un plaši. Elektrība ir mūsdienu dzīves pamatvajadzība, un tās ražošana ir viens no sarežģītākajiem procesiem, tomēr mums ir tik daudz veidu, kā ražot elektrību.

Galvaniskie jeb voltaiskie elementi ir viena no senākajām elektroenerģijas ražošanas metodēm. Tai joprojām ir liela nozīme starp jaunajām un modernajām elektroenerģijas ražošanas metodēm.

  1. Galvanisko elementu procesam ir daudz veidu, un tas dažādos veidos ietekmē cilvēka dzīvi. Sausie elementi jeb baterijas, ko mēs parasti izmantojam ikdienā, darbina mūsu lukturīšus, televizoru vadības ierīces, spēļu kontrolierus un daudzas citas lietas.
  2. Arī svina akumulators ir galvaniskā elementa piemērs ikdienā. Svina akumulatora funkcija ir ģenerēt elektroenerģiju, kad galvenais elektroenerģijas avots ir atslēgts. To parasti izmanto kā dublējumakumulatoru mājās un darbavietās.
  3. Kurināmā elementi tiek plaši izmantoti rūpniecībā, jo to dublējumam ir jābūt lielākam. Tos izmanto, kad nav elektrības un mašīnām ir jāstrādā.

Galvaniskais elements vs elektrolītiskais elements

Skatīt arī: Kādas ir atšķirības starp burvjiem, burvjiem un burvjiem Dungeons And Dragons 5E? - Visas atšķirības

Secinājums

  • Rezumējot var teikt, ka gan elektrolītiskajiem, gan galvaniskajiem jeb voltādzinējiem elementiem ir sava nozīme mūsdienu pasaulē ar savu unikālo apstrādes veidu. Abi šie elementi joprojām tiek izmantoti un joprojām kalpo savam mērķim.
  • Kopumā metode, ar kuru ražo gan elektrolītiskos, gan galvaniskos elementus, ir vienkārša un viegli pieejama parastam cilvēkam.
  • Elektrolītiskais elements nevar darboties, ja tas nav pieslēgts nekādam ārējam barošanas avotam. Turpretī galvaniskajam kolektoram nav nepieciešams būt pieslēgtam nekādam ārējam barošanas avotam, jo tas pats ražo savu enerģiju.
  • Abu šūnu izmantošana tagad ir pazīstama un pazīstama visā pasaulē, un šis ievērojamais izgudrojums tagad ir daļa no jauniešu mācību programmas, un to mūsdienās māca katram bērnam.

    Mary Davis

    Mērija Deivisa ir rakstniece, satura veidotāja un dedzīga pētniece, kas specializējas salīdzināšanas analīzē par dažādām tēmām. Ar žurnālistikas grādu un vairāk nekā piecu gadu pieredzi šajā jomā Marijai ir aizraušanās ar objektīvas un vienkāršas informācijas sniegšanu saviem lasītājiem. Viņas mīlestība pret rakstīšanu sākās, kad viņa bija maza, un tā ir bijusi viņas veiksmīgās rakstniecības karjeras virzītājspēks. Mērijas spēja pētīt un prezentēt atklājumus viegli saprotamā un saistošā formātā, ir viņu iecienījusi lasītājus visā pasaulē. Kad viņa neraksta, Marijai patīk ceļot, lasīt un pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem.